Koka ēkas bieži tiek būvētas no „zaļiem” kokmateriāliem un tādējādi tiek paredzēts, ka tie vēl turpmākos dažus gadus turpinās „strādāt”, t.i. – turpinās žūt un nosēsties. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc iesakām nesteigties ar mastikas izmantošanu un nogaidīt vismaz 2 gadus (atkarībā no apkārtējās vides apstākļiem). Mastika ir elastīga un tā spēj kustēties kopā ar koksni (spēj izplesties) līdz pat 25%. Taču pēc pieredzes mēs zinām, ka jaunbūvju nosēšanās līmenis bieži vien pārsniedz  25%. Daži baļķi var noslīdēt viens no otra un stūros tie var savērpties, kā rezultātā rodas spraugas.

Praktiski tas pats, atkarībā no celtniecībā izmantotajām tehnoloģijām, notiek arī no brusām būvētajās koka karkasu ēkās. Daži ražotāji starp brusām atstāj atstarpes, ļaujot brusām brīvi pārvietoties un tādējādi arī žūšanas procesa laikā savērpties. Ja jums nav iespējams nogaidīt ar mastikas izmantošanu, jūs varat spraugas pieblīvēt uzreiz un pēc dažiem gadiem veikt plaisu remontu. Būvējot ēkas no sausiem kokmateriāliem, spraugas var sablīvēt uzreiz pēc celtniecības darbu pabeigšanas. Iesakām spraugas sašuvot pirms koks tiek apstrādāts ar lineļļām, krāsām utml., skat. „Vai mastiku labāk izmantot pirms vai pēc ēkas krāsošanas?”

Uzreiz pēc celtniecības pabeigšanas visas minētās šuves/salaiduma vietas pieguļ cita citai bez plaisām, taču pēc dažiem gadiem starp tām veidojas atstarpes. Koks ir dabisks materiāls un tas vienmēr „staigās”. Protams viss ir atkarīgs no izmantotajām tehnoloģijām un no brusu likšanas paņēmieniem. Dažādi ražotāji atšķiras cits no cita izpildes kvalitātes un sava darba rezultāta ziņā, taču praktiski visiem, lielākā vai mazākā mērā, radīsies šāda veida problēmas.

Ir daudz iemeslu, kāpēc koka ēkās ir nepieciešams izmantot mastiku.

Tostarp: ēku termoizolācijas īpašību uzlabošana, brusu un baļķu aizsardzība pret mitrumu un pret koksni bojājošiem kukaiņiem. Mastika pagarina ēkas kalpošanas mūžu, taupa enerģiju un novērš problēmas, kas rodas parazītu sabojātas koksnes dēļ. Pastāv arī tāda veida guļbūves/koka karkasa ēkas, kurām mastikas izmantošana tiešā veidā nav nepieciešama, kā piemēram, ēkām, kurām šuves/salaiduma vietas tiek pārklātas ar koka apdares elementiem. Taču pat šādās ēkās atradīsies vietas, kur stūros vai atsevišķos baļķos var parādīties plaisas un kurās ir nepieciešams novērst nelabvēlīgu laika apstākļu ietekmi.

Blīvējuma auklas nodrošina nepieciešamo plaisu izplešanos un pienācīgu mastikas iedarbību.

Ir ļoti svarīgi, lai mastika tiktu nostiprināta tikai divos šuves/salaiduma vietas punktos un to vidusdaļa brīvi pārvietotos un izplestos. Šī nepieciešamā nosacījuma izpildi nodrošina ar elastīgas blīvējuma auklas palīdzību, pie kuras mastika nevis pielīp klāt, bet gan brīvi kustās ap to. Tā kā mastika ir ievērojami dārgāka nekā aukla, par vēl vienu priekšrocību ir uzskatāma materiālu un finanšu ekonomija.

Tomēr pati aukla aizvietot mastiku nevar. Ir nepieciešams ņemt vērā noteiktu mastikas kārtas biezumu, ar kādu aukla tiek pārklāta. Viss ir atkarīgs no kopējā šuves/salaiduma vietas platuma un dziļuma. Biežāk sastopamās kļūdas ir šādas: pārāk plānas materiāla kārtas uzklāšana auklai, kas pēc izžūšanas noved pie tā, ka mastikas kārta pieņem auklas kontūras un, attiecīgi, rada plaisas. Blīvējuma aukla netiek izmantota vietās , kur šuves/salaiduma vietas platums nepārsniedz 1 cm. Šādās vietās, piemēram, ap logiem, durvīm vai sīkās plaisās, u.tml. tiek izmantota tikai mastika.

Vienmēr labāk būtu mastiku uzklāt tieši uz koka, pirms tas tiek apstrādāts ar kādiem no koksnes krāsošanas vai aizsardzības materiāliem.

Taču praksē tas ne vienmēr ir iespējams, jo lielākajai daļai ēku virsma jau ir pārklāta ar noteiktām vielām vai līdzekļiem. Tāpēc piedāvājam dažus praktiskus padomus, kas jums palīdzēs noskaidrot, vai virsma ir vai nav piemērota mastikas uzklāšanai.

• • • ja koka virsma ir pārklāta ar līdzekļiem, kas paredzēti koka kaitēkļu iznīcināšanai (bohemīts, lingofiks, bora sāls, u.tml.) tā saglabā savu higroskopiskumu un ir gatava mastikas uzklāšanai
    • ja virsma ir pārklāta ar dabīgajām eļļām vai plānu matējuma kārtu, kurai raksturīgs dziļš higroskopiskums, tad kopumā var teikt, ka tas netraucē mastikas uzklāšanai. Ja jūs tikai gatavojaties uzklāt minētos materiālus, iesakām tomēr mastiku uzklāt pirms tam
    • ja virsma jau ir pārklāta laku-krāsu produktiem, iesakām nogaidīt dažus mēnešus. Izmantotie materiāli iesūksies koksnē, bet pārējo paveiks klimatiskie apstākļi (saule, lietus), iedarbojoties un koka virsmu
    • neiesakām izmantot mastiku uz biezām vaska vai laku kārtām un tamlīdzīgiem materiāliem, kas traucē mastikas tiešai saskarsmei ar koka virsmu
    • ja jums rodas šaubas, iesakām pamēģināt uzklāt mastiku vienai plaisas un pēc 3 nedēļām pamēģināt to dabūt nost. Tādējādi jūs uzzināsiet, cik cieši mastika ir pielipusi koka virsmai. Ja mastiku noņemt ir viegli, tad šuves/salaiduma vietas ir nepieciešams attīrīt līdz tīrai koka virsmai
    • nevajadzētu mastiku klāt pa virsu citām mastikām, kuras slikti aizpilda plaisas, šīs plaisas no vecajām mastikām vajadzētu attīrīt  

Nepieciešamais šuves/salaiduma vietas platums ir atkarīgs no izmatojamo brusu vai baļķu diametra. Par pārējiem faktoriem ir uzskatāms mājas vecums, ēkas izžūšanas un nosēšanās pakāpe. Kopumā var teikt, ka – jo mazāks ir baļķu vai brusu diametrs, jo mazākam jābūt šuves/salaiduma vietas platumam. Ēkām, kurām vidējais brusu diametrs ir no 25 līdz 30 cm, iesakām atstāt vismaz 2,5cm šuves/salaiduma vietas platumu. Šis platuma apmērs ir atkarīgs no spraugas dziļuma. Optimālais šuves/salaiduma vietas dziļums šai mastikai ir aptuveni viena trešā daļa no tās platuma. Platāka šuve/salaiduma vieta netraucē, bet tieši pretēji – uzlabo dilatācijas/izplešanās īpašības. No brusām būvētām guļbūves/koka karkasa ēkām liela nozīme ir ārējam izskatam un tādējādi, platas šuves/salaiduma vietas šeit ir tieši vēlamas.

Pagaidām tiek piedāvāta piecu pamattoņu mastika: balta, gaiši brūna, egles/pīnijas, dzeltenīgi-brūna un brūna.

Pirms mastikas uzklāšanas rekomendējam iepazīties ar laika prognozi dažām turpmākajām dienām.

Mastikas izmantošanai ir nepieciešama temperatūra, kas nav zemāka par +5°C.

Faktori, kuri ietekmē mastikas izžūšanu, ir sekojoši: gaisa temperatūra un mitrums, vējš un virsmas spēja uzsūkt mitrumu. Dažu stundu laikā pēc mastikas izmantošanas, uzklāto mastiku nepieciešams aizsargāt no tiešas lietus iedarbības. Vismaz nedēļu nevajadzētu mastiku pakļaut temperatūras, kas ir zemāka par 0°C, iedarbībai. Galīgās plastiskās īpašības visa materiāla apjomā mastika iegūst pēc tam, kas ir pagājis 1 mēnesis no brīža, kad tā ir uzklāta. Dažu stundu laikā pēc mastikas uzklāšanas to ir nepieciešams aizsargāt no tiešu saules staru iedarbības, lai nepieļautu pārāk strauju ūdens iztvaikošanu no plānajām kārtām un lai novērstu sīku plaisu veidošanos.